Priežu audžu tīkllapsenes masveida savairošanās
2015-06-18
2014. gadā lielākā daļa ziemojošo kāpuru bioloģisko īpatnību dēļ neizlidoja un priežu vainagi spēja atjaunoties. 2014. gada rudenī LVMI „Silava” vadošais pētnieks Dr.silv.A. Šmits konstatēja, ka apmēram puse no ziemojošiem kāpuriem izlidos nākamajā pavasarī. Par kritisku mežaudzēm tiek uzskatīts izlidojušo tīkllapseņu blīvums, kas pārsniedz 20 īpatņus uz 1 m2. Šajā gadījumā izlidojošo tīkllapseņu skaits būtu desmitkārt lielāks ap 250 uz 1 m2. Kā jau tika prognozēts 2015. gada jūnijā novērota tīkllapseņu masveida izlidošana.
Priežu dzīvotspēja tiek būtiski apdraudēta, ja priežu vainagi tiek pilnībā atskujoti vairākus gadus pēc kārtas. Šādā gadījumā novājinātās priedes būtiski apdraud arī sekundārie kaitēkļi, piemēram, priežu lielais lūksngrauzis (Tomicus piniperda L.).
Tīkllapsenes (imago) sāk lidot no maija trešās dekādes līdz jūnija vidum. Visbiežāk uz vecajām skujām mātītes izdēj no 1 līdz 3 olām; kopumā viena mātīte spēj izdēt no 15 - 80 olām. Pēc 2-3 nedēļām izšķiļas kāpuri, kuri sāk intensīvi baroties, graužot skujas, vienlaicīgi veidojot ap tām satīklojumus. Kāpuri grauž gan vecās, gan jaunās skujas, tādejādi masveida savairošanās gadījumos priedes var tikt atskujotas pilnībā. Sākot no jūlija vidus kāpuri ierokas zemsedzē, kur tie pārziemo.
Daugavpils mežos novērota priežu audžu tīkllapsenes masveida savairošanās ir otrā Latvijas vēsturē. Pirmo reizi priežu audžu tīkllpasenes savairošanās tika novērota Krāslavas pusē, 200 ha platībā, kura sākās 1966. gadā; diapauzes dēļ masveida savairošanās saglabājās līdz 1976. gadam (Plīse un Bičevskis, 2001).
Informācija http://www.vmd.gov.lv
Atpakaļ